Kā jau ierasts, sagaidot jauno gadu, ar moci braukt nevar un viss kas atliek, pucēt braucamo jaunajai sezonai un atcerēties iepriekšējās sezonas skaistos un jautros mirkļus. Šogad atskatīšos vairāk uz Streetfighters.lv padarītajām lietām nevis uz savu personīgo sezonu. Un nebūs jau liela atšķirība, jo viss, kas tika darīts, bija saistīts un darīts kopā ar Streetfighters.lv
Streetfighters.lv sezonas sākums ir nevis kā visiem, parasti aprīļa pēdējā sestdiena, bet gan uzreiz pēc jaunā gada iestāšanās. Daudzās sapulces, tikšanās, Skype sarunas un telefona zvani, lai izplānotu sezonas pasākumus, aktivitātes un izklaides. Ņemot vērā, ka 2015. gada sezona mums bija pirmā pilnīgi patstāvīgā sezona, nācās saprast arī jaunas lietas, kuras iepriekš nebijām darījuši. Pirmais un uz to brīdi galvenais – 1. maijs. Kā jau mēs visi zinām, tas ir gada pirmais motosporta pasākums, kurš notiek jau daudzus gadus vienā laikā un vienā vietā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un redzēto, nedrīkstējām latiņu laist zemāk. Visam bija jābūt ja ne labāk, tad vismaz tik-pat labi, lai pasākuma dalībnieki un apmkelētāji atcerētos to ar vislabākajām atmiņām. Vīzijas lielas, bet, kā saprotam, MotoGP uzreiz neuztaisīsim. Bet tas nav iemesls mest plinti krūmos. Liekam galvas kopā un domājam, meklējam sadarbības partneru, interesentus un šovu šim pasākumam. Tas arī izdodas. Beigās pat sanāk tā, ka sacensību dienā pietrūkst laiks, lai visu ieplānoto paspētu parādīt.
1. maijs mums iesākas ar lieliskiem laika apstākļiem. Skaista saulīte, vējš nav liels, bet nu gribējās drusku siltāku. Nav jau ko brīnīties, ziema atkāpusies tikai nesen un pirms gonkas, ja pareizi atceros, izdodas uzrīkot tikai vienu vai divus oficiālus treniņus. Orgu nometnē mazs saspīlējums, bet tas piederas pie lietas, iepriekšējais vakars līdz tumsai pavadīts trasē, to kārtojot. No rīta saprotam, ka daži sīkumi aizmirsti plus uztraukums par pasākuma veiksmīgu norisi. Sākot ierasties dalībniekiem un skatītājiem, saprotam, viss ir kārtībā. Cilvēki ierodas daudz, un visiem pacilāts garastāvoklis. Daudzi nav tikušies no iepriekšējās sezonas un beidzot plāno kārtīgi izgriezt rumaka motoru. Kā jau parasti, sākam ar dalībnieku sapulci, pēc kuras saprotu, ka šī lieta man vēl jātrenē. Lai arī visi savējie un pazīstami cilvēki, bet tāda pūļa priekšā runāt mikrofonā, nav pierasti. Nākošās reizes jau bija labākas un konstruktīvākas. Nu ko, sacensības var sākties. Kā jau parasti, sākam ar veciem, divtaktu motoru radītiem balto dūmu mākoņiem. Trasē izbrauc retro moto pilnā krāšņumā. Nožēloju, ka nebija iespējas izstaigāt izstādi, jo vēlāk bildēs skatoties, bija pāris neredzēti un interesanti eksemplāri. Tālak jau pierasti, Durkas lielie vīri, Izklaides brauciens, kurā kārtējo reizi bomis ir pilns un pat vairāk, kā bijām plānojuši. Bet nu negribējām kādu atstāt aiz strīpas. Čoperu brauciens šoreiz tika rīkots sadarbībā ar Vēja Brāļiem. Nevarētu teikt, ka braucēju bija daudz, bet cīņa notika un bija interesanti. Durkas otrais brauciens – tur gan bija ko redzēt! Vīri līdz pēdējam cīnijās par savām vietām. Un tad mūsu netradicionālā disciplīna, SuperSport. Malā stāvot un vērojot, tā vien gribējās piedalīties, jo ir tak sajūta, “Ko tu tur ņemies, tak dod ručkā un ej garām. Kas ir ar tevi, ko tu rausties, savāksi tak to moci. AIZIEEEEET!!!” protams, pašam braucot, izjūtas ir pavisam citas un ir bailes par saviem kauliem un protams arī par moci. Pauzē Džims parādīja savus paraugdemonstrējumus ar stanta un triāla moci. Visu gan neredzēju, bet zinu, žigulis vizuāli cietas.
Dienas noslēgumā patīkams nogurums, prātā vairākas lietas, kuras vajag mainīt un apziņa, ka diena ir izdevusies.
Nākošais mums bija ilgi plānots un domāts “mega” projekts. Ko šādu, domāju, Latvijā un arī plašākā mērogā, neviens nebija darījis. Sadarbībā ar APpasauli radās ideja, ka varētu ar ielas un sporta šosejas močiem iebraukt mežā. Izbraukāt stigas un papildus vēl sekot leģendai. Pašam šis projekts ļoti patika un ieguldīju ļoti daudz darba, lai viss notiktu kā plānots. Tik daudz kilometrus ar koka mietiņiem un āmuru es vēl savā dzīvē nebiju bridis pa smilšu karjeru. Nākošajā dienā atkal visa trase bija jāizstaigā ar norobežojošo lentu. Smiltis bija visur, kājas piedzītas kā baļķi, izdzerti vairāki litri ūdens, bet gandarījums arī bija liels. Meža večiem spec-posms patika un bija arī ko pacīnīties, lai to izbrauktu. Sporta un ielas močiem trase tika veidota tā, lai visur var izbraukt ar parastajām ielas riepām. Bet tas nu nevienā brīdi nenozīmēja, ka tā būs vienkārša sēņošana pa mežu. Veči atbraucot uz kontrolpunktu, it ne maz neizskatījās priecīgi un jautri. Meža zari un smiltis bija paņēmušas daudz enerģijas un spēka. Lai gan neticu, ka tāpēc vien kāds nožēloja dalību šajā pasākumā. Diemžēl, pārējie plānotie posmi izpalika, jo vai nu reklāmas trūkuma dēļ, vai citu apstākļu ietekmē, dalībnieku nebija daudz un principā sanāca, ka taisījām izklaidi paši priekš sevis. Ideja gan nekur nav pazudusi, un iespējams, ka nākamajās sezonās ieplānosim kaut ko līdzīgu.
Vienu gan es sapratu – streets priekš ālēšanās pa meža ceļiem un pampakiem nav īsti paredzēts. Tehniski tas mocis netur tāda veida slodzes.
[tomes video]
Nākošā gonka jau 28.jūnijā. Šoreiz nolemjam, lai jautrība lielāka, SuperSport jātaisa ar kārtīgu tramplīnu. Tā arī sanāca, jo dienu pirms pasākuma, testējot tramplīnu, RGX noliek “uz muti” un sačakarē sev kāju. Neko, sīkums, pieceļam moci, pieceļam RGX, noorganizējam palīdzību un paši turpinam pucēt trasi. Kārtējo reizi, pabeidzam vēlu naktī, bet tramplīns ir izdevies ļoti labs. Beigās pat raku nost augšu, jo viena puse ļoti meta uz augšu. Diemžēl, šis arī bija pēdējais posms, kad notika SuperSport disciplīna. Dalībnieku maz, ieguldītais darbs liels, reāli nav to pūļu vērts. Pārējās disciplīnas paliek pa vecam. Durkas klase, Izklaides brauciens, Čoperu brauciens, Dāmu klase un Divkauja. Par Divkauju man personīgi nācās mainīt savas domas. Ja pirmajā sezonā, kad uzsākām šo disciplīnu, uzskatīju, ka tā nav dzīvotspējīga. Ļoti ilga, neinteresanta un garlaicīga, bet viss izrādās ir savādāk. Pašiem braucējiem tā patika tik ļoti, ka nolēmām pat sadalīt divās grupās. Ielas braucēji un sportisti. Nu tad arī sākās. Abās klasēs cīņa pusfinālā un fināla ir tik spraiga, ka muskuļi paliek stīvi no sasprindzinājuma un līdzi jušanas. Sen nebija baudītas tādas emocijas un jautrība. Tā pat, ļoti interesanti izteikt prognozes un pirms starta argumentēt tās. Pēc starta skaties, pareizas vai nepareiza. Kopumā azarta pilns pasākums arī skatītājiem!
[28.06 video]
Starp Motodienām vasara saplānojusies tik ļoti, ka nav nevienas brīvas dienas. Visas nedēļas nogales jau aizņemtas un jāsāk pat izvēlēties, kur lai brauc un ko lai dara. Tā nu arī sanāca, ka daļa biedru aizbrauca uz Igauņu zemi Smashu ievērtēt, pats, diemžēl, netiku. Pasākums esot izvērties jautrs un pat ar balvām. Smash ir Igauņu rīkots mega pasākums Streetfighteriem un dullajai moto sabiedrībai. Domāju, ka cits līdzvērtīgs pasākums Ziemeļeiropā nav. Pieļauju, ka tuvākā valsts, kur meklējams, kaut kas līdzīgs ir Vācija vai Polija. Visu dienu notiek dažādas netradicionālas sacensības, dragreisi, stanta individuālas disciplīnas, kā arī, pat stanta čempionāts. Papildus visam, tiek visu laiku kūpinātas riepas, pa izpūtēju spļautas ugunis un dedzināti paši moči. Tā pat, iespēja aprunāties ar līdzīgajiem no citām ziemeļu valstīm, Zviedrijas, Somijas u.c.. Brālis atgriezās ar nodedzinātu kāju, Goblins ar nokautu Bandītu un Gedušs ar lielisku balvu, kuru ieguva offroad disciplīnā.
Nākošais jautrais pasākums bija Rīgas svētkos, krastmalā – Drag race. Šogad laika apstākļi ļoti lutināja ar siltu sauli. Šogad kopumā sezona bija lieliska, jo lietus nebija nevienā pasākuma dienā. Viss notika kā ieplānots – sagatavojam trasi, sabrauc cilvēki, ierodas dalībnieki un aiziet! Pirms pusfināla Stuntfighters parāda savu šovu, skaļi saukļi, motoru rūkoņa, pārsimts metri un A. Ameriks kā Rīgas pašvaldības pārstāvis pasniedz Rīgas kausu jaunajam uzvarētājam.
Pēdējo sezonas pasākumu uzrīkojām septembrī. Šoreiz sanāca tā, ka uz trases sagatavošanu nebiju, tāpēc ierados pasākuma dienā laicīgi, ap plkst. 5:30 no rīta, kā rezultātā, paspēju vēl mašīnā, gaidot citus “orgus”, nedaudz pasnaust. Pamostos ap 7:00, jo ir ļoti auksts un kāds jau pa trasi braukā. Pirmā doma, ka esmu nogulējis sākumu, bet saprāts saka, ka tā nevarētu būt, jo diez vai mani nepamanīs un nepamodinās. Izrādās, ka dažiem motobraucējiem ir agrās nodarbības trasē. Nu ne ko darīt, ceļos augšā un eju mazgāt muti. Diena var sākties! Tad jau arī sāk ierasties pārējie. Ātri sagatavojam visu, kas iepriekšējā dienā nav paspēts, iekārtoju savu darba vietu ( pie starta/ finiša līnijas), kafija un ir pienācis laiks pirmajiem treniņiem. Laikam jāatzīmē, ka šis posms noritēja tik viegli un saskaņoti, kā vēl nekad. Viss gāja kā pa diedziņu. Lai arī sacensības bija interesantas un spraigas, nevar arī nepieminēt, ka tik daudz kritienu nebija bijis pa visu sezonu kopā ņemot, kā šajā dienā. Viens no nelaimīgajiem – RGX. Šoreiz atslēgas kauls. Lieliskie pasākuma ārsti, kas vienmēr seko līdzi sacensību norisei no trases malas, RGX jau gribēja vest uz “traumām”, bet nu kurš viņiem ļaus ko tādu darīt. 😀 Moto Divkauju RGX jau vēro no goda vietas ar sistēmu rokā un iebintētu plecu. Kopējā bilance, divi atslēgas kauli un viena kāja, kā arī trīs vai četri apskādēti moči un vēl vairāk aizskarti ego. Visbeidzot, dienas interesantākā daļa, Moto Divkaujas sportistu brauciens. Ilgi pierunāts, un vairākas reizes aicināts ieradās RGX čoms, Noris. Čalis motokrosā un supermoto rādā labus rezultātus. Bija ļoti interesanti redzēt, kā izvērtīsies cīņa ar ātrākajiem Latvijas motošosejas braucējiem. Prognozes piepildījās. Supermoto lika pasvīsts visiem, bet beigu garā taisne izšķīra visu, Noris palika trešajā vietā. Toties kas par emocijām. Adrenalīns bija jūtams katrā gaisa malkā, ko ieelpoju.
[pēdējais motodienas video]
Kopumā, pēc sezonas ir patīkama padarīta darba sajūta. Vienīgā nožēla, šogad ar moci pa trasi sanāca braukt tikai divas reizes, un tikai viena no tām bija kārtīga treniņa režīmā. Nevienā gonkā piedalīties nesanāca, bet tas nekas, ne pēdējā sezona. Toties, iemācījos braukt uz viena riteņa 😀 Pēc tam, nevarēju saprast, kā ar manu moci braukt, lai neceltos priekša gaisā. Laikam jau trīs sezonas netika griezta ručka uz pilnu klapi 😀 Tagad, gaidām jauno sezonu. Plāni jau tiek kalti, un viss ir sācies no jauna. Vecie pasākumi aizmirstas, bet jaunie jau ieplānoti. Protams, viss šis nebūtu sanācis, ja man apkārt nebūtu fantastisku draugu un, komandas. Paldies visiem Streetfighters.lv biedriem un aktīvistiem, kā arī mūsu atbalstītājiem un draugiem. Ceru, ka lasāmviela bija interesanta un visi ir tikuši līdz pēdējām rindām. Gaidām jauno sezonu ar jauniem pārsteigumiem un neaizmirstamām atmiņām. Mēs jau strādājām, lai tādi būtu!
Novēlu visiem pilnas bākas un perfektus ceļus 2016. gada sezonā!
[sezonas noslēguma video]
Viks
Categorised in: Dažādi
This post was written by MIGs