Dzinēja anatomija: Suzuki GSX 1100 F

2013-02-25 11:29 Published by Leave your thoughts

Neieslīgšu te garos apcerējumos kāpēc tas jādara un vai vispār ir to vērts darīt! Iespējams ka kāds kaut ko arī no šitā visa iemācīsies – iespējams….
Atgriežoties pie iesāktā…. bildes klāt nāks lēnām, tūninga nebūs – motors būs stock izpildījumā, jo jāsaglabā degvielas patēriņa rādītāji

Un vispār – pacients ir šitāds Suzuki klucis:

Nezinātājiem: tas ir uzticamais un entajos Suzuki modeļos pārbaudītais 1100cc motors
Jāremontē bija, jo izdilums bija iemitinājies tur… Rezumē: šāles, virzuļi, gredzeni, blīves, blīvslēgi. Kā arī cilindru slīpēšana un kloķvārpstas kakliņu pulēšana!

Bija vēl arī problēma ar karburatoriem – kāds maniaks tur ar plaķenēm bija vienu degmaisījuma adatu gribējis sačakarēt – kas viņam arī protams bija izdevies. Vēl arī degvielas adatas bija vecuma nomocītas, kā rezultātā kamēr mocis netiek braukts – benzīns pa karbiņiem tek iekšā motorā… Motoreļļa bija palikusi manāmi šķidrāka, oda vairāk pēc benzīna – un konkrētais nu jau degmaisījums karterī jau bija dubultojies: 5 litru vietā nu jau bija gandrīz 10 litri – un īstenība arī tas netraucēja saimniekam kurināt riepu.

Bloks ir nomazgāts un atkal tas ir izdarīts tikai ar benzīnu – nekādi speclīdzekļi

Šis te ir viens no tiem motoriem, kuram blokā ir eļļas dīzes – konkrētās redzamās ir atbildīgas par virzuļa pirksta eļļošanu no apakšas.

Kloķvārpsta…

…un uzpulētie kakliņi.

Nebija slinkums un ieliku jau tā saucamo “shift drum” un arī dakšiņas

Šeit jau ir ieinstalēta kārba un arī jaunās šāles.

Eļļas sūknis… daļā no servisa grāmatām ir minēts ka sūknis tirgojās kā viena detaļa komplektā un tāpēc viņu nevajadzētu jaukt ārā. Arī šajā gadījumā tā ir, taču ja smadzenes pēc kārtējā kodiena nav izvemtas kāda bāra piemīztajā tualetē un sūknis ir jaucams – tad vajadzētu viņu izjaukt un pārbaudīt lai nav nemērā sadilis – it īpaši vecākiem un vairāk pabrauktiem motoriem.

Nu re – ir sasmērēts ar eļļu un salikts atpakaļ kopā! Un kā redzams tad “bolts are secured”

Sūkni un jaunās šāles ieliekam bloka apakšējā daļā…

…un ķeramies klāt klaņiem un kloķvārpstai.

Pēc neilgas čakarēšanās ar eļļainām rokām klaņiem ir uzkrāmētas jaunas šāles un tie savukārt ir uzkrāmēti uz kloķenes un pievilki ar dinamometrisko (dino) atslēgu

Pēcāk visas kloķenes šāles sasmērējam ar eļļu un metam to kloķeni iekšā blokā

Tālāk attaukojam virsmas uz kurām tiks klāts speciālais hermētiķis, saliekam o-ringus kur vajag un uzliekam bloka apakšējo daļu un norādītajā secībā savelkam skrūves – protams atkal jāizmanto dino atslēga

Hermētiķis…. ja vēl joprojām kāds domā, ka tā draza, kas saucās hermētiķis un smird pēc etiķa un tiek tirgota benzīntankos un citās aizdomīgās iestādēs, ir laba – aizmirstiet un atveriet savas ačteles, kuras aizpampušas monitorā vērojot pornu! Ar to mēslu domājams ka pat pēcpuses caurumu nebūs iespējams aizlīmēt – ja nu vienīgi saostīties un sadraudzēties ar nāriņām un citiem pasaku valstības “zvēriem”.

Pats uzticos Loctite 5910 – pārbaudīts jau entos gadus.

Nu re – bloks daļēji jau salikts…

… un gaida rītdienu, kad tiks sapārots ar virzuļiem un cilindriem!

Salikšana turpinās kā jau iepriekš minēju – normālā ātrumā un nesteidzoties

Pirksti un sprostgredzeni paliek vecie, jo tiem nav ne vainas. Virzuļi un gredzeni gan ir jauni – un arī nākamais remonts

Šeit var redzēt gredzenus kas nāk katram virzulim komplektā. No kreisās puses: augšējais gredzens, tad otrais gredzens un visbeidzot eļļas gredzenu komplekts, kas sastāv no diviem plāniem gredzeniem kuriem pa vidu atrodās distancers/atspere ja to tā var teikt

Bildē redzams ka konkrētajam motoram pirmais un otrais gredzens ir atšķirīgi: pirmais ir vienkārši melns un otrais ir ar noņemtu fāzīti kantēm! Parasti gredzeni ir marķēti, taču ne vienmēr marķējums norāda kurš ir pirmais un kurš otrais. Tad ir divi varianti kā noteikt kurš ir kurais: pirmais ir atvērt servisa grāmatu un apskatīties kādas gudrības tur sarakstītas; otrais – paņemam veco virzuli un apskatamies kā tur ir novietoti gredzeni.
Ļoti reti, bet ir gadījumi kad abi augšējie gredzeni ir vienādi! Tur nu nav iespējams neko sajaukt – vienīgais kas jāievēro gan šajā, gan iepriekšminētajā gadījumā – gredzeni uz virzuļa jāliek ar marķējumu uz augšu

Te ir redzams kāds marķējums ir konkrētajam gredzenam: N50. “N” nozīmē ka tas ir pirmais gredzens un “50” nozīme ka tas ir 0.5 remonts – pirmais remonts

Otrajam gredzenam marķējums ir cik atceros 2N 50 – kur “2” nozīmē ka tas ir otrais gredzens.
P.S. Eļļas gredzeni nav marķēti. Kā arī marķējums ražotājiem ir dažāds!!!

Kad gredzeni ir salikti uz virzuļiem, tad katram virzulim vienā pusē jau ieliekam sprostgredzenu, saeļļojam pirkstu, virzuli un klani un liekam virzuļus uz klaņiem. Te arī jāievēro daudzas nianses. 1kārt: uzliekam pareizi virzuļus – tas nozīmē ka ir ieplūdes puse un izplūdes puse. Parasti uz izplūdes pusi ir norādīta bultiņa (tā pat kā 2takteru motoriem), taču tik pat labi var būt arī kāds robs uztaisīts virzulī vai arī uzštancēts uzraksts “EX”.
2kārt: kad pirksti ir vietā, tad otru sprostu liekam ar jau lielāku uzmanību, jo kam rokas līkākas, tam lielākas iespējas to sprostu iemest kaut kur karterī, ja uzreiz nesanāk ielikt vietā, vai arī sprosts kā blusa aizlec kaut kur nezināmā virzienā Šitas vairāk attiecās uz tiem, kas kaut ko dara tikai ar cilindriem un virzuļiem un pašu bloku nejauc ārā – ja tas sprosts ieveļās karterī, vai dies’ pasarg’ kārbā – tad apsveicu: vi popaļi Vienkāršākajā gadījuma būs jānoņem tikai karteris – sliktākajā: nu jūs sapratāt

Te redzams kur ir izplūdes virziens.

Grūti gāja bet es mēģināju nobildēt kā pareizi jāliek sprosti: ar atvērumu uz augšu vai arī lai atvērums ir tālāk no velves, kura taisīta lai izņemt to sprostu ir civilizēti.

Mans skricelējums pēc servisa grāmatas norādījumiem, lai varētu pareizi pozicionēt gredzenus uz virzuļiem pirms cilindru uzlikšanas. Pozicionēšana vajadzīga lai notiktu pareiza kompresija un arī pareiza gilzas/virzuļa eļļošana.
“IN” un “EX” – ieplūde un izplūde attiecīgi. Pārējie punkti norāda gredzenu atvēruma vietas: “UPPER” un “LOWER SIDE RAIL” – plānie un vienādie eļļas gredzeni; “TOP RING” – augšējais gredzens; “2ND RING” – otrais gredzens; “SPACER” – eļļas gredzenu distancers/astpere. Kā redzams dažiem gredzeniem atvēruma vietas sakrīt, taču viņas nepārklājās viena virs otras uzreiz. Un kopējais izvietojums ir ik pa 120 grādiem

Tā -cilindru blīve ir uzlikta, gredzeni ir pozicionēti, cilindri ir nomazgāti, gilzas un virzuļi ir saeļļoti…

… un mēs ķeramies klāt pašam atbildīgākajam konkrētā motora salikšanas procesā: cilindru instalācija uz virzuļiem un bloka. Uzreiz brīdinu ka līkroči un arī tie kam galīgi neiet – lai nemaz nemēģina to darīt, jo čakarēšanās būs ilga, kas var vainagoties ar nopelniem bagātu kāda gredzena nolaušanu.
Joks te ir tāds, ka virzuļi staigā pa pāriem: vidējie kopā un malējie kopā. Uz visiem virzuļiem uzlikt cilindrus nebūs gudri – stulbi un ļoti grūti. Tāpēc pagriežam kloķeni lai vidējie būtu augšējā stāvoklī un ar tiem arī sākam.
P.S. Sadales ķēdi gan paturam nostieptā veidā, lai neuzmet apakšā krunku un nenobloķē kloķeni!!!
Kad gredzeni jau ir gilzā (dziļāk pagaidām virzuli nevajag likt, jo vietas būs pamaz priekš malējiem virzuļiem), tad atkal griežam kloķeni: cilindri ar vidējiem virzuļiem ies lēnām uz leju un malējie nāks uz augšu. Akurāti iemānam arī abus malējos gilzās un tad jau droši varam likt cilindrus līdz galam.

Šķidrumdzeses motoriem parasti nav atsevišķu cilindru – tie ir kopā ar bloka augšējo daļu. Tur virzuļi jāliek kā mašīnu motoriem, bet pie tādas salikšanas atgriezīsimies kādā no nākamajām slīmestu galerijām.
Protams ka pats Suzuki arī piedāvā speciālus gredzenu saspiedējus, taču tie maksā kosmosu. Tie kam tā nav ierasta lieta – iesaku tos izmantot, vai izdomāt kā uztaisīt. Es viņus neizmantoju, jo ir uzkrāta liela pieredze bez tiem saspiedējiem

Te vēl netīra un gatava sadales vārpstu turētāju noņemšanai, vārstu izņemšanai (kuri jau iepriekš bija pie Teikas Arņa pieslīpēti), lai varētu nomainīt vārstu blīvslēgus.

Vārstu izņemšanai un arī ielikšanai izmantoju šitādu verķi – manām vajadzībām darbojās nevainojami.

Suhāriki… ja godīgi tad īstenībā nemaz nezinu kā latviešu tehniskajā literatūrā šitos sūdiņus sauc Ja kāds zin, tad padalās ar info lūdzu!

Turpinot par tiem sausiņiem Tos vienmēr iesaku uzreiz samest kādā maisiņā vai trauciņā, lai nepazūd kaut kur pa galdu mētājoties! Tās nav tās lietas kas kādam tā vienkārši garāžā mētājās – tā ka pazaudēšanas gadījumā būs jāgaida kamēr atnāks pasūtījums!

Galva izjaukta un gatava mazgāšanai! Neliela atkāpe gan: tā kā vārsti jau iepriekš bija saslīpēti, tad katram vajag izdomāt savu sistēmu kā vārstus nesajaukt vietām! Un protams ka pirms mazgāšanas vajag amputēt vecos vārstu blīvslēgus

Galva nomazgāta un gatava salikšanai

Vārstu blīvslēgi… kad liku savam mocim motoru kopā, tad arī par to minēju un tagad atgādinu: Pirms liekat virsū vārstu blīvslēgus, pārbaudiet vai viņi iet cauri vārstu atsperes pamatnei, kura redzama nākamajā bildē (konkrētajam motoram viņa sastāv no divām daļām, jo atspere ir dubultā) – pretējā gadījumā ja esat jau virsū salikuši blīvslēgus, un pamatne ir ar mazāku diametru, tad noņemt tos blīvslēgus nesaplēšot ir diezgan grūti!

Te redzams ka blīvslēga diametrs ir mazāks un atsperes pamatne iet pāri samērā brīvi

Galva nokomplektēta un gatava instalācijai

Saliekam uz cilindra špilkām nepieciešamos o-ringus, protams ka jaunu galvas blīvi un metam to pauri virsū Zem uzgriežņiem jauni kapara paplākšņi un velkam klāt pēc norādītās secības un spēkiem ar dinamometrisko atslēgu

Lūk – nu jau vairāk skaidrs pēc kā tas drīz izskatīsies

Lai uzliktu sadales vārpstas ir nepieciešams sākumā uzlikt aizdedzes nolasītāju un arī aizdedzes devēju, jo bez viņām nevar uzgriezt kloķvārpstu pareizajā stāvoklī!

Nolasītājs…

devējs…

Un aizdedze sakomplektēta!

Savukārt šeit sīkāk redzams kā izskatās pareizais stāvoklis kloķvārpstai, pirms sadales vārpstu uzlikšanas: strīpiņai virs “T” burta jāatrodās pa vidu nolasītājam. Vairumā motocikliem šī te sistēma ir ļoti līdzīga

Lūk – tā kā viss ir sagatavots tad var likt virsū sadales vārpstas

Protams ka pa sauso es viņas virsū nelikšu! Parasti es būtu izmantojis motoreļļu, lai sasmēereetu sadaleņu kakliņus un atrašanās vietas uz galvas, taču šī nebūs parasta reize
Ņemot vērā ka man savai mašīnai arī būs jāliek kopā motors, kādu laiku atpakaļ nopirku speciālo “assembly lube”, ko ražo Redline. Īpaši šis smērs paredzēts sadales vārpstām un konkrētajā gadījumā izlēmu arī viņu pielietot Protams ka pats Suzuki iesaka izmantot kaut kādu molibdēna smēru, taču konkrētā smēre ko es izmantoju ir labāka par molibdēna smēriem: viskozitāte lielāka un viņa izšķīst eļļā neradot draudus aizsprostotiem eļļas kanāliem Protams ka šo smēru var izmantot eļļas vietā pie motora salikšanas: uz virzuļiem, pirkstiem un arī visām šālēm.

Tā ķite uzsmērēta izskatās šādi:

Nu ko – gatavs instalēšanai!

Sadales vārpstu turētājus arī saķēzam ar šito brīnumu, liekam virsū un akurāti pakāpeniski savelkam līdz sadalenes ir iesēdušās savās vietās – finālā pievelkam ar manuālī norādīto spēku
P.S. Domāju ka šeit nav vērts iedziļināties sīkumos kādas atzīmes jāskatās uz sadaleņu zobratiem, lai viņas būtu pareizi uzliktas, jo šis process gan var būt dažāds katram motoram

Esošajam motoram starp sadaleņu zobratiem ir šitāds zobrats = mierinātājs: ja viņa tur nebūtu, tad pie iedarbināta motora sadales ķēde pa vidu zobratiem tirinātos uz augšu un leju palielinot varbūtību, ka ķēde varētu pārlekt pāri pa zobiem, kas savukārt novestu pie nepareizas gāzu sadales un arī daudz intīmākām attiecībām starp virzuļiem un vārstiem

Šādi izskatās sajūga kurvis izjauktā veidā bez sajūga diskiem.

Netīrais sajūga kurvis šodien tika nomazgāts, kur vajag – saeļļots, un krāmēts virsū! Iepriekš es no labiem draugiem aizņēmos sajūga kurvja turētāju kad man viņš bija nepieciešams. Sāka palikt neērti un vadoties no aizlienētā verķa, pakopēju ideju un pats uztaisīju to turētāju.

skrūve pievilkta un drošības paplāksnis atlocīts, lai skrūve neatskrūvētos

Tiem kas satraucās par ķēdes spriegotāju – mieru! Viņš ir un jau dara savu darbu

Nebija slinkums un uzinstalēju arī aizdedzes vāciņu.

Netīrais draņķis, kā arī netīrais neitrālā stāvokļa nolasītājs – tiks padarīti tīri!

viņi atrodas kautkur tur

Kad abi draņķi ir nomazgāti, tad atklājās ka pirmais saucās nevis draņķis, bet gan blīvslēgu kaut kāds drošības turētājs/aizsargs

Mazliet pasmadzeņojot atradu abiem pielietojumu kreisajā motora pusē

Jā – tas ir starteris

jāliek viņš ir šeit

Tālāk izdomāju ka varētu uzlikt arī kreiso motora vāku ar visām no tā izrietošajām sekām

Te ir redzams kur tās sekas jāliek

vāks pieskrūvēts

Tad lūk – gribēju es arī uzlikt sajūga diskus un sajūga vāku, taču kā izrādījās tad kāds Goblins bija pasūtījis nepareizos frikcijas diskus
Nekas cits neatlika kā palikt ar garu degunu
Taču tas man netraucēs salikt atlikušās daļas motoram, lai sajūgs paliktu pēdējais un varētu ķerties klāt karburatoriem.

Tātad – problēma ar sajūga frikcijas diskiem ir atrisināta: nederīgie nonāks atpakaļ kastītē un derīgie jau ir pasūtīti

Tāpēc nevajag bolīt acis kāpēc es lieku sajūga vāku (ar veco blīvi ) – saliktais motors nonāks rāmī, jo rāmis tiks modificēts un tādējādi ir jāredz motora izmēri, lai kaut ko par daudz nenogrieztu

Vāks aka sajūga

Šitā sivēnaste ir ģenerators

kas pielikts savā vietā

Tagad metam motoru otrādāk, lai varētu pielikt karteri

Eļļas savācējs ar rupjo sietiņu

karteris visā savā godībā ar sastāvdaļām: ar skrūvēm un eļļas pārspiediena vārstu.

No apakšas izskatās apmēram šitā

Kāpēc galvas vāku atstāju pēdējo? Jo galvas kabatās šitam motoram ir jāsalej nedaudz eļļa, lai pie darbināšanas kādi no kustīgajiem mezgliem neuztaisa pārsteiguma momentu

Vāks…

un kartera ventilācijas vāciņš

te viņš ir – skaists un maita smags pēc velna

Kas tad te? Kaut kādi četri jenoti grib taisīt hārlemšeiku ar motoru!

Es viņiem: hujakt pa redeli – nekāda hārlemas sūda nebūs! Vēl piedraudēju ka viņus sadalīšu daudz mazos reizinātājos – un šie norimās!
Jā – tie ir karburatori – viņiem būs tīrīšana, kā arī tiks novērstas līkroču veiktās darbības

Categorised in: ,

This post was written by admin

Leave a Reply