Kā zināms, cilvēki, kuriem pieder motocikli, pa ziemu ir tāds niķis, kā sēdēt garāžā un skrūvēt kādu no tiem. Lai gan vairumā gadījumu tā ir neliela apkope, tīri pārkrāsojot detaļas, kas iepriekšējā gadā apskrāpētas, samainot eļļu, vai uztūnējot kādu komponenti. Tomēr ir cilvēki kas pievēršas drosmīgākiem projektiem – moto pārbūvei, un gala rezultātā 2011. gads paliks atmiņā kā 3 jaunu motociklu tapšanas laiks.
1. Mixy Kawasaki 636
Kamēr citi ziemā klejoja pa krogiem, tikmēr Mixy izlēma realizēt savu sapni, par motociklu ar platu stūri, kas būtu ideāli piemērots ielas braukšanas vajadzībām. Ja parasti šādus projektus būvē no baikiem, kam kāda negadījuma rezultātā trūkst aptecētāji, tad šajā gadījumā par pamatu tika ņemts relatīvi sterils kawasaki zx 636. Ja neskaita to ka līdz galam nav pabeigts priekšējā aptecētāja dizains, projekts ir izdevies.
Pilns raksts par šī motocikla tapšanu šeit: http://streetfighters.lv/index.php/page,29.html
2. Fastarow R1 Hell Edition
2010. gadā Fastarows bija pamanījies nomainīt suzuki bandit pret padzīvojušu yamaha R1, iegūstot motociklu ar krietni labākiem jaudas rādītājiem. Ja neskaita to ka šī motocikla priekšējo lukturu stars atbilda vienīgi viņiem zināmiem standartiem un regulām, un neņem vērā eļļas patēriņu, motociklam patiesībā nebija ne vainas.
2010.gada sezonas beigās Fastarows izlēma, ka ar standarta motociklu tomēr braukt ir neinteresanti, un nedaudz vīlies ka aplīmējot motociklu ar uzrakstiem “See you in hell” arī neizdodas nobiedēt pārāk daudz mietpilsoņu, izlēma ķerties klāt krietni vien radikālākām metodēm.
Tika atrasts diezgan klasisks streetfighters stila motociklu priekšas aptecētājs, kas atgādina miroņgalvu, un izlemts ka vajag modernāku asti, kas tika paņemta no kāda Lietuvā dusoša Yamaha R6 motocikla. Un tad palika interesanti – izrādījās, ka R6 asti piemontēt vecāka gadagājuma R1 motociklam, ir Lāčplēša ordeņa cienīgs uzdevums. kamēr citi foruma biedri baudīja ziemu, tikmēr Mežamāris, kurš bija uzņēmies šo neiespējamo misiju, domīgi staigāja pa darbnīcu, kafijas biezumu pētīšana jau lēnām kļuva par darba dienas neatņemamu sastāvdaļu… Beigās tika izlemts, ka laiks ķerties pie radikālākām metodēm, un ja nav iespējams izmantot vecās astes stiprinājumus, tad viņus vajag amputēt, un piemetināt rāmim jaunus, atbilstošus astei.
Pēc ilgām diskusijām cik augstā leņķī jāceļ aste, stiprinājumi bija piemetināti un aste tapusi. Nopērkot čupiņu bremžu šļauku un trošu, kuras uzliekot plato stūri bija kļuvušas par īsu, un palienējot izpūtēju no vēl netapušā gačo motocikla – R1 Hell Edition bija tapis.
Lai gan motocikls pārbūves gaitā zaudēja daļu priekšrocību braukšanā pa trasi – aptecētājus, stiklu kur paslēpties no vēja, mazo stūri, lai vieglāk pārsēsties līkumos- tomēr Fastarows neatteicās no sapņa, un 2011. gada sezonu pavadīja diskusijās ar Latvijas motošosejas tehnisko komisiju – par to vai šis motocikls atbilst sporta prasībām – ielas motociklu klasē, vai tā kā tomēr nē- un ņēma dalību visos Motoapļa kausa izcīņas posmos, neskatoties uz to, ka 99. gada motocikls brīžiem pat ar apbrīnojamu spītību centās savu saimnieku no tā visa atrunāt.
3. Gacho Honda CBR
Šis ir stāsts, kas atbilst praktiski visiem klasiskas streetfighters motocikla būves kanoniem, ja neskaita to, ka motocikla īpašnieks ar metāliem, skrūvēm, vadiem un visu pārējo ir uz Jūs.
Gacho 2010. gadā izkļuva no motofana statusa, iegādājoties lietotāja Osīc CBR600 F2. Osītis šo moci bija uzturējis perfektā stāvoklī, un pieņemu, ka kolekcionāru vidū pēc dažiem gadiem šis motocikls kotētos, jo tik labi saglabātu 90 gadu sākumā ražotu motociklu LV ir diezgan pat nereāli atrast. Taču Gačo, kā jau pirmajā sezonā pieklājas, izlēma ar šo motociklu radīt māksliniecisko instalāciju “Velna dzirnavas” (situācija kad tu ej pa vienu ceļa malu, savukārt kūleņojošais motocikls Tevi apsteidz pa otru ceļa malu- autora piezīme). “Velna dzirnavas” gan īsti nesanāca, bet sadursme ar Rīgas satiksmes 9. numura autobusu gan, no klasiski saglabāta motocikla iegūstot bāzi strīta būvei.
Motocikls tika nogādāts pie Mežamāra. Gacho apgalvoja, ka, visu ziemu viņš ik brīvu brīdi braukšot skrūvēšot un, kad kusīs pirmais sniegs, būs tapis Latvijā daiļākais streetfighters. Tomēr, kā jau zinām, teorija no realitātes mēdz atšķirties, jo brīvie brīži izrādijās kka jāmeklē ne tikai no darba, bet arī tad, kad Vecrīgā nevilina skaistu iestāžu izkārtnes. Tā ap lieldienām tika apsvērta iespēja no motocikla pagatavot šūpoles, ap jāņiem jau bija doma par savdabīgu ugunskura instalāciju, līdz gala beigās jūlijā šis motocikls ieraudzīja dienasgaismu.
Pēc leģendām apvītajiem stāstiem par to kā Gacho strādā ar leņķa slīpmašīnu, konsultācijām ar moto ekspertiem [i]pravodkas[/i] pārvilkšanas jautājumos, disku krāsošanas, lai vēlāk izrādītos, ka tie jāvalcē… un tā tālāk. (cerams ka motocikla autors publicēs dokumentālu aprakstu par moto tapšanu).
Bet lai arī šoziem būve turpinās… Gacho strīta 1 versija bija tapusi…pietrūkst gan otas triepieni, ne vienmēr rūc motors, un gaismas pats motocikls ieslēdz vai izslēdz nepievēršot uzmanību tam vai ir dienas gaišais vai tumšais laiks. Par spīti visam Gacho ir atspēkojis sākotnējās prognozes, par krāsošanu zaļā krāsā, atdusēšanos Daugavas dziļumā vai izmantošanu iekura vajadzībām, un lai gan kolekcijas vērtība ir zudusi uz visiem laikiem, Honda CBR 600 F2 turpina savu dzīvi uz LV ceļiem.
Links uz foruma diskusiju: http://streetfighters.lv/index.php/topic,1135.0.html
Categorised in: Pārbūves
This post was written by admin