Dievs, kā zināms, radīja pasauli. Sūri grūti strādāja sešas dienas. Septītajā piesēda atpūsties. Atskrien pie viņa eņģelītis; saka - Dievs, nu sarīkojam svētkus kaut kādus, lai visiem priecīgi, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Dievs saka, esmu noguris, man kaut kā ne da svētkiem tagad.. eņģelītis aiziet ar. Pēc brīža klāt atkal - Dievs, nu sarīkojam svētkus, es izdomāju, mēs tos varētu saukt par Ziemassvētkiem, skaisti, tādā drūmā laikā svētki, nu brīnišķīgi tak - miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts.. Dievs jau krietni pikts - Beidz te dīkt, atpūtīšos, varbūt padomāšu arī par tiem svētkiem. Izliek eņģelīti aiz durvīm. Nepaiet ilgs laiks, eņģelītis klāt, eglīte rokā - Dievs, Dievs, paskaties, es izdomāju svētkiem simbolu, eglīte arī ziemā ir zaļa, kā cerība; cilvēki to varēs izgreznot, svētku sajūta katrā mājā, miers virs..
Nav zināms, ko Dievs šoreiz atbildēja. Toties skaidri zināms, kāpēc kristiešiem ir tradīcija egles galā spraust eņģelīti.
"Mūsu vecā apkopēja - kā tāds pedofils, atnāk uz darbu un vienmēr viņai somiņā cepumIŅI un konfektĪTES, cienā mūs visus pa kārtai." (no čivinātāju vietnes)
Show Posts
tā pat līkumos labi nesā....