„Davaj Zigi būs jautri, ka es tev saku, visa klase tur būs, tāpēc tev arī tur noteikti jābūt”, klasesbiedri nemitīgi mēģināja Zigfrīdu pielauzt ierasties uz pēdējo skolas diseni, kā nekā skola drīz beidzas un notūsēt visiem kopā vajadzētu. Zigfrīds negribīgi šķobīdamies visbeidzot piekrita klasesbiedru ilgajiem centieniem. Zigis bija klases baltais zvirbulis, kas nebija tas izlecējs, klases āksts vai ar oratora dotībām. Viņš lieku nekad nerunāja un vienmēr sēdēja klasē savā nodabā vērojot pa logu dabu vai klasē notiekošās ākstīšanās. Vienīgā reize, kad pār Ziga lūpām šļācās rupjības, bija tad, kad ģeogrāfijas stundā, klasesbiedrs Māris, ielipināja viņa tumši brūni kuplajos matos huba-bubu. Tad gan Zigfrīds sāka trakot. Viņš piecēlās stāvus, savilka plaukstu cieši kopā un atvēzējoties izbļāva, „Bļe tu j!@#$nais pimpi”!!!
Diskotēkas vakarā Zigis bija nervozi uzvilkts, jo galu galā tā būs viņa pirmā disene skolas laikā. Vairākas reizes, viņš minstinājās vai tomēr iet vai neiet. Sēžot gultā un cītīgi graužot ar zemi netīros nagus, viņš ievilka dziļu elpu, piecēlās un teica, „Ir jāiet”. Pieglaudis matus pie pieres un saķemmējis tos uz vienu pusi, uzvilcis tēva sarkanzilo rūtaino kreklu, kas tika rūpīgi sabāzts gaiši brūnajās velveta biksēs, sašņorējis savas brūnās ādas kurpes, viņš varēja doties uz veikalu. Klasesbiedri teica, lai paķerot aliņu kādu līdz. Tā kā Zigis vienīgais, ko dzēris ir bērnu šampanietis uz Jauno gadu, tad viņš nopirka veikalā vienīgo ko zināja, tā bija divlitrīgā, stiprā apīnīša pudele, to viņš bieži ir redzējis, kā tēvs ar draugiem kabināja.
Iesoļojis diskotēkā, nevienam nepamanot ienesis jakā paslēptu aliņu, Zigis nu varēja izlūkot notiekošo. Redzējis, kā pārējie klasesbiedri deju placī dejo mūzikas ritmā, viņš nosēdās kādā klusākā stūrītī, atkorķēja aliņu un dzerot to, sita knipi mūzikas ritmā. Dziesmām mainoties un aliņam tukšojoties, Zigis ar vien aktīvāk kustējās mūzikas ritmā, uz sejas jau bija uzmeties pāļa smaids un iedzerot kārtējo alus muti viņš glāstīdams apinīša etiķeti noteica: „Kur tu biji agrāk mans draugs”. Pēkšņi sajutis sevī drosmi un potenciālu, viņš piecēlās kājās un ar apinīti streipuļoja uz deju placi. Rokas gaisā lēkādams un kustinot gurnus, viņš sajutās pārlaimīgs, tā, ka laime parāva uz augšu un viņš novēma tēva kreklu un arī uz biksēm mazliet tika. Viņš noslaucīja muti piedurknē, pacēla galvu un ieraudzīja, ka malā ir nosēdušās trīs skolas seksīgākas meitenes. Tajā mirklī Zigis kautrīgumu nepazina. Viņš satvēra aliņu ciešāk un grīļodamies devās un viņu pusi. Atstreipuļojis pie viņām un ar skaļu soli pret zemi piesisdams, pārtraucis viņu sarunu. Viņš ierunājās, „Bļeģ..”. Kad visas pavērsās pret viņu, Viņš izstiepa roku ar apinīti pret smukāko no tām trijām un sacīja, „Bļe.. še cūka iepis alu”. Un tas arī bija pēdējais, ko Zigis no tā vakara atcerējās.
tātad.. paldies tiem kas bija mani atbalstīt trasē, kā arī tiem kas bija ar mani kopā morāli Sacensības bija foršas bet smagas. Startēju no pirmās rindas, bet hvz ko nomuģījos un paliku laikam 9 vietā. Aizcīnijos līdz 4 vietai, un gandrīz jau tiku pat trešajā vietā, bet kaut kā pietrūka veiksmes. Bet nu tas ka esmu nometis 6 sekundes no iepriekšējā laika, tas jau vien liecina par lielu progresu.
Show Posts
