Šajā attēlā redama pakaļējā ass un ķēdes spriegošanas ekscentri.Asij piemetinātais garais stienis ir motocikla vidus,no tā tika mērīta visa rāmja ģeometrija.Ekscentri man likās visvienkāršākais paņēmiens ķēdes spriekošanai-minimāls detaļu skaits,droši un liels regulēšanas diapazons.Vēl ir tāda fīča,ka spriegojot asi var bīdīt gan uz augšu,gan uz leju,tā būtiski mainot motocikla klirensu.Ar šādu regulēšanu saistās arī kāds blakusefekts,bet līdz tam vēl nonāksim.Paši elscentri tika atlieti no duralumīnija,metāla formā,izejmatereāls-Audi A4 piekares sviras.
Nu apmēram tā,bet ja kādam šķiet,ka viss galā,tad apbēdināšu-tie ir tikai modeļi,kas pašlaik ir ceļā pie līmētājiem,kuri noņems formas un uzlīmēs gatavus spārnus.
Nu tā kā visi tagad baigi labosies,rakstīs vērtīgus rakstus,dos labus padomus un tt.man arī nevajadzētu baigi izlekt un uzklabināt ko par pārbūvi. Tas par ko runāsim atšķirsies no vidusmēra pārbūves.Nav daudz frīku kas sāktu no nekā,bet ceru,ka aprakstītajā procesā gūsiet kādu kripatuzināšanu un iedvesmas. Manuprāt šāds formāts,kad ir iespēja uzdot jautājumus,apspriest detaļas un pielietotās tehnoloģijas būs labāks nekā raksts(rakstu es palieku arvien vēl parādā) Tas nav mans pirmais motocikls no nulles,bet kāds laiciņs pagājis,jo bija citas prioritātes un pienākumi.Iepriekšējais mocis pašlaik dzīvo otro dzīvi kā kvadrocikls.
Nu sākās viss tā,ka iegriezās dzinējs,par kuru savulaik graizot Jawas tikai sapņoju-četrinieks rindā,japānis,900cm3,Honda.Sievas radu puikas,dzenājot no salas busus,pa burzmai atrada šrotā.Skots to bija labi ielicis kokā un dzinēju no tās čupas izgrieza ar fleksi.Atveda jo neko nemaksāja un tādēļ,ka un šiltes bija nieka 40 štukas.Mētājās tas motorītis līdz kādā tusiņā puikas atcerējās un uzdāvināja man.Atvedu mājās un noliku plauktā.Ilgi nevarēju izdomāt ko būvēt un jo vairāk domāju jo nereālākas idejas radās.No kaut kā bija jāsāk un pēc loģikas sāku ar dzinēja stiprinājumiem.Uz to brīdi pēc dzinēja koda biju idenficējis donoru-Honda Fireblade 900 RR,1993gads. 893cm3 nenokaujamais Hondas meistardarbs.Tā nu sanāk ka es neizvēlējos leģendāru dzinēju,viņš izvēlējās mani. Rāmim izmantoju bezšuvju,30 mm tērauda caurules.Ar ģeometriju daudz nedomāju-izdrukāju donora bildi un uz papīra samēriju proporcijas,dzinējs no zemes,starpasu attālumi... Pie dzinēju nesošajām caurulēm piestiķēju pak.dakšu.Pak.dakša tika izgatavota atsevišķi uz gludas,biezas tērauda plāksnes kā konduktora.Pak. dakšai jābūt pēc iespējas stīvākai,īpaši strītam kam ir lielas sānu slodzes pagriezienos.
Man bail,ka baikam ar diviem bremžu diskiem vajag biki vairāk vietas,bet tas ko tu domāji laikam ir stūres kronšteini ar ko stūre stiprinas pie augšējā tilta-tie gan derēs,tur tikai augstums un stūres diametrs no svara.
Un tad sākas sūdīgākais-apgriezt malas,pieslīpēt.Put un niez nejēgā!Pēc visa tā bardaka novākšanas pārejam mierīgākā,bet tikpat putekļainā posmā-špaktelējam un slīpējam,slīpējam un špaktelējam.Šie putekļi vismaz neniez!
Show Posts
